ES vienojas par daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu
ES 2022. gada 30. un 31. maijā Briselē, Beļģijā, rīkos īpašu samitu, lai apspriestu tādus jautājumus kā ES sankcijas pret Krieviju. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels 30. gada vakarā tviterī ierakstīja, ka ES dalībvalstu vadītāji vienojās nekavējoties aizliegt 75% Krievijas naftas importu, ar pagaidu izņēmumu attiecībā uz naftu, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.
Mišels sacīja, ka šāds solis samazinās Krievijas milzīgo finansējuma avotu un radīs "maksimālu spiedienu" uz Krieviju, lai izbeigtu konfliktu.
Šajā posmā aptuveni 30 procenti no ES importētās naftas nāk no Krievijas, no kuriem aptuveni divas trešdaļas naftas pienāk pa jūru ar tankkuģi, bet viena trešdaļa tiek transportēta pa naftas vadu "Draudzība".
Naftas vads "Draudzība" sākas no Almedjevskas Krievijā, iet caur Baltkrieviju, ziemeļu trase ved uz Vāciju un Poliju, bet dienvidu trase iet caur Ukrainu, lai savienotu Čehiju, Slovākiju un Ungāriju.
Reuters norāda, ka gadījumā, ja Vācija un Polija, kuras ir savienotas ar minēto cauruļvadu, līdz gada beigām atteiksies no Krievijas naftas pirkšanas, ES "naftas aizliegums" pret Krieviju ietvers 90 procentus no Krievijas naftas.
Eiropas Komisija 4.maijā iesniedza priekšlikumu sestajai sankciju kārtai pret Krieviju, galvenokārt, lai līdz šā gada beigām aizliegtu naftas importu no Krievijas. Saskaņā ar ES noteikumiem, lai Eiropas Komisijas priekšlikums stātos spēkā, nepieciešama 27 dalībvalstu vienprātīga piekrišana. Ungārijas iebildumu dēļ priekšlikums netika pieņemts ES ārlietu ministru sanāksmē 16.
Ungārija ir ļoti atkarīga no Krievijas enerģētikas, jo vairāk nekā 60 procenti tās naftas un 85 procenti dabasgāzes nāk no Krievijas. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans 30. brīdināja, ka avārijas gadījumā naftas cauruļvadā, kas iet caur Ukrainu, Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai Ungārija pa jūru iegūtu Krievijas naftu.
Saprotams, ka jaunā enerģija, īpaši saules enerģija, ieņems nozīmīgāku lomu Eiropā.
